Tā kā laika ugunī
Mani notver skatiens dedzinošs
Tā kā nakti gūst rīts
Mani tu tā skauj un projām aizved
Kas notiks pēc tam
To neprasi man
Vai tad nākotni paredzēt drīkst
Mani dedzini gan
Dzirdi kā skan
Tur ugunī savāda balss
Tevi tā sauc- tevi tā sauc
Vienmēr kad salst
Piedz.
Tu esi karsta karsta karsta
Tu esi karsta- kā meteorīts
Tu esi karsta karsta karsta
Tu esi karsta- kā zvaigzne kas krīt
Tevī sadegt gribu es
Neļauj atdzist man kad esi karsta
Un tu mani skar
Šonakt Venēra tā alkst pēc Marsa- jā gan
Kas notiks pēc tam
To neprasi man
Vai tad nākotni paredzēt drīkst
Mani dedzini gan
Dzirdi kā skan
Tur ugunī savāda balss
Tevi tā sauc- tevi tā sauc
Vienmēr kad salst
Piedz.
Tu esi karsta karsta karsta
Tu esi karsta- kā meteorīts
Tu esi karsta karsta karsta
Tu esi karsta- kā zvaigzne kas krīt
